Alan Mozes

HealthDay Reporter

TREŠDIENA, 2018. gada 14. novembris („HealthDay News”) - par miljardiem jauniešu, kas meklē kopienu un saikni ar sociālo mediju, jauni pētījumi brīdina, ka viņu meklēšana var būt veltīga.

Tā vietā, lai pārāk daudz laika pavadītu Facebook, Instagram un Instagram, faktiski var palielināties depresijas un vientulības risks.

Tātad noslēdza nelielu analīzi, kurā tika izsekots, kā šādas vietnes ietekmēja 143 lietotāju garīgo veselību vecumā no 18 līdz 22 gadiem.

Nedēļas laikā daži dalībnieki tika aicināti izmantot vietnes tik bieži, kā parasti, kas parasti bija apmēram stundu dienā. Citi tika lūgti ierobežot to izmantošanu tikai par 10 minūtēm dienā vienā vietā, sasniedzot aptuveni 25 minūtes dienā.

Rezultāts? "Mums ir pirmais pētījums, lai noskaidrotu, ka sociālo mediju izmantošanas samazināšana faktiski izraisa depresijas samazināšanos," sacīja pētījuma autors Melissa Hunt. Viņa ir Pensilvānijas Universitātes Psiholoģijas katedras klīniskās apmācības asociētais direktors.

"Galvenais pētījuma secinājums ir tāds, ka ierobežojot jūsu Facebook, Instagram un Instagram lietošanu līdz 30 minūtēm vai mazāk, samazinās depresija un vientulība, jo īpaši cilvēkiem, kas bija mēreni nomākti," saka Hunts.

"Mūsu pētījums nevar tieši runāt, kāpēc tas notiek," viņa uzsvēra. "Bet iepriekšējie pētījumi stingri norāda, ka negatīvs sociālais salīdzinājums - mana dzīve ir sliktāka par citu cilvēku dzīvi - un sajūta, kas ir atstāta ārpus citu aktivitāšu un citu pieredzes, iespējams, skaidro daudzus no tiem."

Pētījuma komanda atzīmēja, ka 78% amerikāņu vecumā no 18 līdz 24 gadiem izmanto modeli, bet vairāk nekā septiņi no 10 jauniešiem izmanto Instagram.

Tikmēr gandrīz visiem amerikāņu pieaugušajiem ir Facebook konts (68 procenti), un trīs ceturtdaļas no tiem apgalvo, ka to izmanto katru dienu.

Visi dalībnieki bija UPenn bakalaura studenti (108 sievietes un 35 vīrieši), kas piedalījās psiholoģijas kursos. Visiem bija iPhone, kurā jau ir ielādētas visas trīs vietņu lietotnes.

Dalībnieki vispirms pabeidza pirms eksperimenta veiktu aptauju, lai novērtētu viņu nemiers, depresija, vientulība, bailes no izlaišanas (FOMO), sociālā atbalsta sajūta, pašcieņas sajūta un uztvere par pašpaļāvību un autonomiju.

Turpinājums

Pēc katra dalībnieka normālas visu trīs vietņu izmantošanas nedēļas laikā, komanda novēroja, ka lielākoties tie, kas cīnās ar lielāku garīgo "briesmu", parasti netērēja vairāk laika sociālajos medijos.

Tomēr tie, kas cīnījās ar FOMO, bija izņēmums; viņi mēdza pavadīt vairāk laika, izmantojot sociālo mediju.

Pēc tam pētījuma dalībnieki pēc nejaušības principa tika piešķirti neierobežota vai ierobežota piekļuve otrajai nedēļai, pēc tam tika atkārtoti novērtēta garīgā veselība.

Rezultāti liecināja, ka sociālo mediju izmantošanas ierobežošanai bija "nozīmīga" un labvēlīga ietekme, samazinot depresīvos simptomus, īpaši tiem, kuri bija mēreni vai ļoti nomākti. Laika ierobežojumi arī samazināja vientulības sajūtu.

Taču ierobežojumi neietekmēja sociālās palīdzības, pašcieņas vai vispārējās labsajūtas sajūtu. Atklāts jautājums ir arī tas, vai secinājumi attieksies arī uz vecākiem lietotājiem.

Kamēr tā neatbalsta pilnīgu laulības šķiršanu no visiem sociālajiem medijiem, komanda atzina, ka perfekta salda vietas noteikšana ideāliem lietošanas paradumiem joprojām ir nenozīmīga.

Rezultāti tiks publicēti decembra izdevumā Sociālā un klīniskā psiholoģija.

Brian Primack ir Pitsburgas Universitātes Mediju, tehnoloģiju un veselības centra centra direktors.

Viņš konstatēja, ka konstatējumi ir "svarīgi", atzīmējot, ka "pētījuma dizaina dēļ šis pētījums ir svarīgs solis tālāk nekā iepriekšējs pētījums, parādot, ka aktīva sociālo mediju izmantošanas samazināšana var būt noderīga."

Primack piebilda, ka skaidra garīgās veselības ieguvuma saikne ar pusstundu lietošanas dienā ir noderīgs marķieris.

"Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka visa sociālo mediju izmantošana nav vienāda," sacīja Primack. "Trīsdesmit minūšu lietošana var tikt pavadīta savienojumā ar mīļajiem, vai arī tā var koncentrēties uz agresīvu mijiedarbību ar karsto pogu jautājumiem. Tātad, nākotnes pētījumi varētu paplašināt rezultātus, piemēram, izpētot dažādus sociālo mediju lietojumu kontekstus."